Vēlos iesākt ar lielu paldies visiem, kuri man palīdzēja četras nedēļas apmeklēt Kursu 2017.gadā. Četru nedēļu laikā iemācījos daudz vairāk runāt latviski nekā biju domājis iespējams un veidoju atmiņas kuras paliks uz mūžu mūžiem. Kursa noteikti ir maģiskā vieta, un esmu tik laimīgs, ka man bija iespēja šogad atgriezties.
Viena no vismīlākām lietām Kursā ir mūzika; man ikdienas dzīvē reti gadies iespēju dziedāt latviski – Kursā, dziesmas no manas kultūras visu laiku ap mani mīt. Varat prasīt ikvienam: vienīgā laikā kad nedziedēju bija tad, kad gulēju vai bāzu muti pilnu ar fenomenālo Kursas ēdienu.
Teicu pirms gada un vēl reiz atkārtošos — skābeņu zūpa ir labāka lieta ko esmu sastapis. Un tas ir tikai sākums, no pīrāgiem līdz pankūkām, viss garšo itkā būtu sagatavots paradīzē. Esam ļoti laimīgi, ka virtuvē strādā tik čaklas rokas. Stereotips par neēdamo nomentes ēdienu šeit neattiecas.
Esmu tik ļoti laimīgs, ka man bija tik fantastiskā pieredze šovasar, un ceru, ka man būs tada paša iespēja atgreizties Kursā 2018.gadā. Vēlreiz paldies Oregonas Latviešu biedrībai, Amerikas Latviešu apvienībai un mana lieliskā ģimene, ka Kursa man ir kļuvusi par īstenību.
Tā aizies gadi, aizies dienas, Tā aizies viss, kas kādreiz bijis skaists. Bet pāri paliks atmiņās tik viens- Visskaistākais ir tomēr „KURSAS” laiks.
Mani sauc Erlands un es esmu no Latvijas-Liepājas, mācos Liepājas Mūzikas Mākslas un Dizaina Vidusskolā 1. kursā. Jau otro gadu pēc kārtas apmeklēju nometni ,,Kursa”. Šis gads bija atšķirīgs no pagājušā ar to ka šogad bija 4 nedēļas ko pavadīt nometnē ,,Kursa”, tas ļāva vēl tuvāk iepazīt viens otru un izbaudīt apkārtni.
Kursa ir īpaša ar savām tradīcijām un kultūru, galda dziesmām, karoga pacelšanu, tautas dejām, dzejoļu vakariem un protams pekstiņiem. Nometne vienmēr ir ar noteiktu mērķi, ar konkrētiem uzdevumiem un tā ir vērsta uz produktīvu galarezultātu, īstenojot aizraujošas nodarbības. Tāda ir arī ,,Kursa” ar saviem mērķiem – papildināt latviešu valodas vārdu krājumu, izprast savas nacionalitātes kultūru un tradīcijas. Pavadot otro gadu Kursā esmu sapratis, ka tās ir manas otrās mājas ar lielu ģimeni, kurā pilnīgi ikviens ir īpašs un unikāls.
Es esmu ļoti pateicīgs latviešu sabiedrībai Sietlā un Bellevue Liepājas māsas pilsētām par iespēju man apmeklēt Kursu un protams arī Indrai Ekmanei, kura bija pretim nākoša un palīdzēja man. Es vēlu jums visiem visu to labāko un ceru Kursas gaitas nekad nebeigsies. Uz tikšanos nākamgad.
Vašingtona pavalstī šī bija viskarstākā, sausāka vasara jebkad. Britu Kolumbijā dega meži, vējš dūmus nesa tālu uz dienvidiem un dienas arī šeit bija dūmakainas. Rietumkrasta Latviešu vasaras vidusskolas Kursas 42. mācību gada noslēgums notika 5. augustā un laimīgā kārtā šī diena nebija pārāk karsta, un gaiss samērā tīrs. Kursā šogad mācījas 18 jaunieši no dažādām vietām ASV un Kanādā, kā arī divi no Latvijas. Noslēguma dienā skolēnu vecāki, radi un draugi pulcējās Izglītības centra lielajā zālē uz tradicionālo noslēguma programmu, kuŗu jau gadiem sagatavo dziedāšanas skolotāja Maija Riekstiņa, šogad ar tautas deju skolotājas no Latvijas Baibas Miķelsones palīdzību.
Izlaidumu ar īsu svētbrīdi atklāja Kursas ticības mācības skolotāja prāveste Daira Cilne. Pēkšņi priecīgi skolēni, audzinātāji un direktrise Indra Ekmane, visi ģērbušies krāšņos tautas tērpos, uznāca zāles priekšā. Maija Riekstiņa, uzveduma ,,Saule un Mēness” autore pie klavierām uzsāka ,,Lec saulīte rītā agri”, ko dziedāja visi uznācēji, ieskaitot pašu direktrisi. Sekoja deja ,,Visapkārt saule tek,” Baibas Miķelsones choreogrāfēta. Tika skandētas dainas: ,,Iebrauca saulīte ābeļu dārzā, deviņi ratiņi, simts kumeliņi”. Tad dziesmu virkne: ,,Saule savu pūru veda”, ,,Spīdi nu saulīte ābeļu dārzā”, ,,Ģērbies saule sidrabota”. Meiteņu ansamblis dziedāja ,,Nāc Dieviņi, nāc Laimiņa”. Savkārt zēnu ansamblis skanīgi nodziedāja ,,Šķērsu dienu saule tek”. Sekoja deja ,,Saules meita jostu auda”, Baibas Miķelsones choreogrāfija. Saulīte tika cildināta gan ar dziesmām, gan dejām no uzlēkšanas līdz norietēšanai. Audzinātāji un darbinieki braši nodejoja Jāņa Ērgļa choreogrāfētu ,,Man deviņi bāleliņi”.
Pēc saules daudzināšanas tika apdziedāts mēness: ,,Aiz kalniņa mēnestiņis”, ,,Brīnumaina mēness nakts”. Nobeigumā jaunieši ar dziļu izjūtu nodziedāja vareno ,,Saule, Pērkons, Daugava”. Uzvedumums priecīgs, dejas solis viegls un raits….Četrās nedēļās tik daudz panākts – ak prieks un jaunība! Ikkatrs pielicis roku, kur vien vajadzīgs, viena saticīga, mīļa Kursas ģimene. Sekoja sirsnīga publikas atsauksme ar skaļiem un ilgiem applausiem.
Pēc uzveduma Kursas direktrise Indra Ekmane, kas jūnijā ieguva doktora grādu Vašingtonas universitātē, apsveica Kursas audzēkņus un pateicās skolotājiem un citiem darbiniekiem par labi veikto darbu. Ar prieku viņa paziņoja, ka pirmā un pedēja skolas nedēļā audzēkņi rakstīja ALAs Izglītības nozares Valodas līmeņa pārbaudījumu A1 vai B1 līmeņos un četru nedēļu laikā skolēnu rezultāti pacēlās par 28 punktiem (caurmērā). Indra lepojās ar to, ko jaunieši paveikuši, ne tikai klasēs bet arī personīgi. Viņa priecājās, ka šogad Kursā nebija absolventu, jo ļoti cer, ka visi jaunieši atgriezīsies nākamgad, lai turpinātu mācības un kopā svinētu Latvijas simtgadi Kursā -,,mūsu mazā Latvijā”. Direktore pateicās visiem Kursas labvēļiem un atbalstītājiem, tostarp Latvijas Republikas Sabiedrības integrācijas fondam, Latviešu valodas aģentūrai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Amerikas latviešu apvienībai, Latviešu biedrībai Vašingtona štatā, Oregonas latviešu biedrībai, Sietlas Latviešu ev. lut. draudzei, Daugavas vanagiem, Printful un citiem.
Pēc direktrises uzrunas sekoja apsveikumi, liecību izsniegšana un iepazīstināšana ar Kursas skolotājiem audzinātājiem un citiem darbiniekiem. Indra īpaši pateicās divām jaunām skolotājām no Latvijas, Leldai Svenšai, kas macīja latviešu valodu, un Baibai Miķelsonei, kas apmācīja tautas dejas. Noslēgumā visi kopā nodziedāja Kursas atvadu dziesmu ,,Rudens vēji”. Pēc programmas kursieši un viesi pulcējās karoga laukumā, jaunieši nolaida karogu, un rokās sadevušies klātesošie nodziedāja ,,Daugav’ abas malas” un ,,Pūt vējiņi”. Pirms atvadīšanās apmeklētājiem vēl bija iespēja pakavēties kopējās pusdienās, apskatīt skolēnu mākslas darbus un pārrunāt skaisto, bagāto noslēguma rītu. Uz tikšanos nākamgad!
No Latviešu biedrības Vašingtona štatā apkārtraksta “Informācija.”
IM un JCJ