Mīļie Kursas absolventi, skolēni, saime!

Man ir bijis neizsakāmi liels prieks par iespēju pavadīt laiku ar ikvienu no jums. Divpadsmit vasaras (un viena e-vasara) esmu bijusi Kursā. Ja skaitām pa mēnešiem, sanāk vesels gads šajā mīļajā vietā, kur daba līdzinās Latvijas dabai un latviskais gars mūs iedvesmo un piepilda. Tagad man, kā mūsu absolventiem, ir laiks aizvērt Kursas lapu savā Latvijas sapņu grāmatā. Ir laiks atvērt baltu lapu jauniem dzīves piedzīvojumiem. Bet, kā ir aprakstīts Kursas Absolventu dziesmā, to darot, “saujā arī paslēpju lielas asaras”.

Skaidri atceros kā daudzi jaunieši pēdējos gados interesējās par Kursu — varbūt pēc gadiem Mežotnē, varbūt sekojot māsas, brāļa, vai vecāku pēdās, varbūt pēc garām pārrunām Rīgas kafejnīcā. Mūsu ceļi uz Kursu ir dažādi. Dažādas arī ir dāvanas, ko dodam. Muzikālie talanti, polkas soļi, latviešu vārdu krājumi, dzejas — arī humora izjūtas, smaidīgas sejas, spējas iepriecināt tos, ar kuriem kopā pavadām četras nedēļas mežā.

Man ir prieks, gandarījums un pateicība par sešiem gadiem, ko esmu pavadījusi direktores amatā. Prieks par jaunām un uzturētām saitēm ar Latviju. Gandarījums par mācību programmām un skolēnu veiksmēm. Par to, ka esam izdzīvojuši jaunus izaicinājumus — tā skaitā, divas vasaras pandēmijas laikā. Pateicība par kolēģiem, kuri velta vasaras Kursai un dāvina savus talantus. Vairāki kolēģi ir bijuši arī mani skolotāji — paldies, ka palīdzējāt kautrīgai meitenei izjust Kursas spēku un atgriezties gadu pēc gada, kā skolniecei, audzinātājai un paldies, ka esat uzticējuši man direktores amatu.

Un, protams, mani mīļie skolēni un absolventi! Kādreiz darbs ir smags, bet visas šaubas zūd, kad redzu jūs visus atkal kopā. Mana sirds un manas acis ir pilnas, redzot kā jūs esat izauguši, kā jūs viens otru mīlat, kā jūs viens otram palīdzat iejusties un iemantot šo kopīgo dāvanu — Kursu.

Atvadoties no 2021.g. Kursas un no direktores amata, es jums novēlu visu to skaistāko! Mēs katrs esam daļa no viens otra “Latvieša sapņu grāmatas” — jo vienmēr ir iespējams pāršķirt lapu uz Kursu, un mēs nekad nepazudīsim viens otram. Paldies par pavadīto laiku kopā!

Mīļi,
Dr. Indra Ekmane

Pēc gada karantīnā un pie ekrāniem, tāds prieks mums ir bijis pavadīt vasaru kopā Kursā! Satikām vecus un jaunus draugus, un veidojām brīnumainu vasaru — tādu, kuru var piedzīvot tikai Kursā.

Mācību programma ir bijusi bagāta. Integrētā latviešu valodas klasē ieraudzījām, sadzirdējām un izgaršojām Latviju ar video ceļojumiem pa Latvijas novadiem. Vēsturē pārrunājām zemtekstu literatūrā, muzikā un teātrī ­— no 1905.g. Aspazijas “Sidraba šķidrauts” un 1914.g. Raiņa “Daugava” līdz 1967.g. “Četri balti krekli,” 1971.g. Māra Čaklā “Lilioma dziesma” un 2005.g. Zigfrīda Muktupāvela “Dziesma, ar ko tu sāksies?”. Dzīves mācības klasē pārdomājām dienas jautājumu un iedziļinājāmies savās domās, izjūtās. Latviskās gadskārtas stundās svinējām Meteņus, Lieldienas, Jāņus un Ziemassvētkus. Pārrunājām saules un gada simbolus, kā arī daudz pārdomājām šo svētku saistību un būtiskumu mūsdienās.

Interešu grupās strādājām ar mālu, spēlējām kokli, kalām rotas, zīmējām portretus, pētījām apkārtnes dabu, pinām dažādus rokdarbus, spēlējām šahu un veidojām atmiņu grāmatas.

Mūzikas stundās mācījāmies par latviešu krustabas tradīcijām — ļoti piemērota tēma šajā atdzimšanas gadā. Tautas dejās lecām polku, prasme, kas labi noderēja danču vakarā. Vasaras lielākais projekts bija krustabas programmas filmēšana katru nedēļas nogali. Filma drīzumā būs pieejama Kursas YouTube lapā.

Vakara nodarbības bija dažādas ­— karoga zagšana, tautas bumba, cilvēku tēlošana, krūzes spēle, kā arī Kursīno un (bez)talantu vakari. Tikāmies iknedēļas “glaunajās vakariņās” ar jūrmalas, dvīņu un identitātes zagļu tēmām. Kā arī nevarēsim aizmirst balles: Monohromu nakts, desmitgades, un vienreizējo “Meža Rāves”.

Nedēļu pabeidzām ar klusiem meditācijas vakariem, lai pirmdienās varētu visu sākt no jauna.

Esam pateicīgi par mūsu izveidoto Kursas burbuli un nevaram sagaidīt atkal tikties nākamgad!

Ceturā nedēļa Kursā ir iesākta un ir daudz ko darīt pirms mēs atvadamies sestdien. Bet vispirms, ieskats 3. nedēļā:  

Ar 3. nedēļu sākās latviskā gadskārtas stundas, un mēs jau pusgadu esam kārtīgi nosvinējuši! Pārrunājām saules un gada simbolus, kurus sastopam mūsu klases dziesmā, ko dziedam katru dienu. Meteņdienā draiskulīgie budēlīši dzīvnieku maskās pārsteidza savus klases biedrus un skolotājus, un arī brauca ar “ragaviņām” lai nodrošināt labu linu ražu. 

Iešūpojām Lieldienas un sīvi cīnījāmies olu kaujās, ar olām ko paši bijām nokrāsojuši. Nedēļu noslēdzām mācoties par pieguļas nozīmi Ūsiņos, cik nozīmīga mums tā mīļā Māra tiešām ir, un kā saķert Jumīti Apjumībās. Skolēni paši sacerēja Meteņu ticējumus, Lieldienu mīklas, un daudz pārdomāja šī svētku saistību un būtiskumu mūsdienās.

Ja Meteņos nenobučo ozolu, tad Jāņos ozolu lapas novītīs. // If you don’t kiss an oak tree on Meteņi, then the oak leaves will wilt on Jāņi.
— Arinze Ikejiani

Kam ir jāsalūzst pirms to var lietot? // What has to break before you can use it?
[Ola // an egg] — Anais Mohseni

4. nedēļa turpināmies filmēt šī gada video projektu, rakstīt pārbaudes, un pabeigt visus darbiņus!