Ir sestdienas rīts. Gaisā jūtams satraukums. KURSAS noslēgums.

Staigāju pa ceļu, skujas pielīp pie apavu zolēm, smidzina pirmais lietus pēc karstajām dienām un pirmais kopš nometnes sākuma. Sajūtas kā mājās – Latvijā.

Dodos uz KURSAS ēdamzāli, tur Annas Brigaderes „ Sprīdītis”. Pilna zāle skatītāju, saposušies un sabraukuši no tuvākas un tālākas apkārtnes, lai baudītu jauniešu priekšnesumu. Arī es esmu starp viņiem.

Svinīgi un ļoti pacilājoši. Zālē ir ienācis mežs ar Maijas Riekstiņš un Reiņa Vējiņa palīdzību. Skaisti.

Mācītājas Dairas Cilnes atklāšanas runa. Un nu, lielais brīdis ir klāt. Viss šo četru nedēļu darbs tiek nodots skatītāju baudai.

Ir grūti aprakstīt šo uzvedumu, šo Sprīdīša ceļojumu uz Laimīgo zemi. Tik daudz tajā ir ielikts. Tur ir viss – skolotāju darbs stundās: mācot valodu un literatūru, vēsturi, ticības mācību/ētiku, dziedāšanu, dejošanu (Dace Melbārde, Reinis Vējiņš, Viktors Pūpols, Daira Cilne, Dāgs Demants, Maija Riekstiņa, Baiba Miķelsone). Radošajās darbnīcās sava amata meistariem darbojoties ar jauniešiem interešu grupu nodarbībās (Andrim Rūtiņam, Ilzei Puķītei, Shelley Ekmanei), audzinātājiem (Reinim Bergam, Gustavam Ēvaldam, Lailai Reimanei) darbojoties vakara aktivitātēs, palīdzot un atbalstot sarunas stundās un visā dienas garumā. Arī saimniecēm ņemot dalību latviešu valodas vārdu krājuma paplašināšanā. KURSAS direktorei Dr. Indrai Ekmanei ik mirkli reaģējot un palīdzot kādā sasāpējušā un svarīgā jautājumā.  Tā mēs visi kopā šajās nedēļās meklējām to laimīgo zemi: to saprašanos, draudzību, iecietību, toleranci, jaunas zinības lai beigās stāvētu šajā zālē un sniegtu šo fantastisko piedzīvojumu caur dziesmām, dejām un tekstu, ko visi skolēni bija iemācījušies no galvas. Tik enerģiskas un draiskas bija Baibas Miķelsones iestudētās dejas:

Kas tur mežā rībēja
Zem ozola dūcēja?
Tur būs odiņš nokritis,
Sav’ galviņu sasitis.
/Latv.t.dz./

tik skaisti, aizkustinoši un daudzbalsīgi skanēja Maijas Riekstiņas iemācītās dziesmas. Viņai ir izdevies caur dziesmām: Tumša nakte, zaļa zāle, Caur sidraba birzi gāju, Še kur līgo priežu meži.. savest kopā KURSAS burvīgo apkārtni un Anna Brigaderes „Sprīdīti”.

Izjust šo emocionālo priekšnesumu bija iespējams pateicoties KURSAS jauniešu degsmei un vēlmei parādīt  savas spējas iemācoties tekstu, dziesmas un dejas. Ar katru nervu šūniņu varēju just, ka arī pašus jauniešus iepriecina tas ko viņi var un dara.

Vēl man gribētos Jums nodot sajūtas dzejas vakaros. Elegance. Sveces. Fantastiska noskaņa. Katru nedēļu jauns telpas dekorējums, dzeju temats un dziesmu saskaņojums. Saposušies un svinīgi jaunieši. Nedaudz nervozi, jo tik ļoti katrs grib savu dzejoli pasniegt vislabākajā veidā. Dzejoļi tika lasīti, attēloti un runāti no galvas.Tie tika pavadīti ar Maijas Riekstiņas klavierspēli un visu kopīgi dziedātajām dziesmām.

Paldies lielajai KURSAS saimei, kas dod iespēju gan jauniešiem, gan pieaugušajiem pilnveidot savu personību, pavadīt saturīgi brīvo laiku, izjust atbalstu un saskatīt iespējas. Es ceru, ka mums izdevās noķert aizraujošas vasaras izpriecas, piedzīvojumus un sakarīgas mācību stundas.

Paldies saku Dieviņam
Šis darbiņš padarīts.
/Latv.t.dz./

— Dace Melbārde, latviešu valodas skolotāja