Tikai te mums debesis pieder. 
Citur nekur, tikai šai vietā, 
Kur tik gaiši un labi ir iederēties …
— Anna Rancāne

Sveiks! Sveiks! Sveiks! – KURSĀ! Mēs, Kursas saime, sasveicinamies un sveicam visus šai vietā. Es gribu stāstīt par šo vietu un ,,vārdiem”, kas mums bija šajā vasarā. Par ceļu, kurš notiek četru nedēļu garumā un veda interesantos piedzīvojumos mūsu jauniešus. Par ceļu, kas veda caur vēstures, latviešu valodas un literatūras stundām, dziedāšanas, kultūras vēstures,  ticības mācības un dejošanas stundām, jaunām prasmēm rotkalšanas, aušanas un podniecības nodarbībās. Par galveno ceļu – iepazīties un uzvest Raiņa ,,Zelta Zirgs” uzveduma programmu Kursas izlaidumam. Par ceļu jaunu pekstiņu izgudrošanā un brīvā laika pavadīšanā.

Mans ceļš bija izaicinājums, kā mācīt un iemācīt skolēniem latviešu valodu tik īsā laika posmā. Tāpēc sanākot kopā valodas skolotājiem mēģinājām atrast to ,,odziņu”, kas jauniešus ieinteresēs stundās būt uzmanīgiem un motivētiem mācīties, kas nav viegli vasaras laikā. 

Šogad izdomājām, ka mums būs dienas vārds ar kuru tad nu ,,spēlēsimies” – zīmēsim, rakstīsim dzejoļus, īsus teicienus, filosofiskas pārdomas. Dienas vārds, lietots kā ceļojums latviešu valodas vārdu krājumā, lai bagātinātu jauniešu latviešu valodas zināšanas, piemēram: sadarbība, atbildība, laipnība, gandarījums, spodrība, drosme, attapība, utt., saime – par kuru Prāv. Daira Cilne stāstīja skaistā svecīšu dievkalpojumā, draudzība – kuras jaunieši izveidoja un saglabās ilgstoši, ceļošana kuru iepinām visas nometnes laikā: dzejas vakarā par godu Baltijas ceļa 30 gadiem. Dzejas vakars tika iesākts ar dziesmu ,,Atmostas Baltija”: Atmostas Baltija, atmostas Baltija, Lietuva, Latvija, Igaunija, kas pirms 30 gadiem kalpoja kā miermīlīgās politiskās demonstrācijas dziesma, kuras laikā triju Baltijas valstu – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas –  iedzīvotāji sadevās rokās. Šajā mācību gadā Kursā ir arī skolotāji no Latvijas, kuri personīgi ir piedalījušies Baltijas ceļā – Anete un Māris Karlsoni un ilgadējais rotkalšanas skolotājs Andris Rūtiņš. Viņi jauniešiem stāstīja par savām izjūtām tajā laikā. Stāstījums bija emocionāls un patiess, jo uzsvēra galveno – mīlestību pret savu brīvo zemi – Latviju. Arī bijusī Kursas absolvente, Marga Galiņa, pastāstīja jauniešiem par savu satikšanos ar Baltijas ceļu. Viņai skolā bija uzdevums iepazīstināt ar kādu notikumu, par kuru neviens nezin. Marga veica savu zinātnisko darbu un skolā stāstīja par Baltijas ceļu. Skolēniem nolasot savu referātu angļu valodā, bet šeit Kursā jauniešiem bija izdevība to dzirdēt latviešu valodā. Vakara gaitā tika dziedātās vairākas dziesmas, jo tieši Baltijas ceļā cilvēki bija vienoti un dziedāja. Dziesma un ilgas pēc brīvības, pēc savas zemes un neatkarības, kas vienoja trīs Baltijas tautas. Arī Kursas jaunieši bija izvēlējušies savus dzejas darbus dažādi, vienam tā bija ceļu krustošanās mīlestībā, citiem atrast un izvēlēties savu dzīves ceļu, citam humors uz autoceļa.

Mēs arī devāmies izbraukumos – ceļojumos uz Dosewallips, Hurricane Ridge, kur jaunieši baudīja skaisto dabu un pastaigas pa  kalnu takām. Šeltonas parkā ,,Kiwanis Pancake Breakfast” laikā iepazīstinājām vietējos iedzīvotājus ar īsu ceļojumu Latviešu kultūrā sniedzot mazu koncertu ar dziesmām un tautasdejām Maijas Riekstiņas vadībā.

Arī vienā svētdienas ceļojumā tikāmies ar Izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku un Latvijas vēstniecības ASV vadītāja vietnieku Juri Pēkali. Viņi iepazinās ar jauniešiem, skolotājiem, darbiniekiem, kā arī ar apkārtni un mācību telpām, ar mācību darbu un interešu izglītību. Pavadījām skaistu pēcpusdienu  pie peldbaseina, kā arī spēlējot volejbolu kopā ar jauniešiem, un baudot latvisko virtuvi vakariņās.

Es rakstīšu par savu KURSAS ,,vārdu” – izbrīns un brīnīties. Izbrīns ir ļoti svarīgs. Daudzi ir pieraduši nevis brīnīties, bet vērtēt. Kas ir labi, kas slikti, pareizi, nepareizi. Nepadomājot par pašu galveno –  kur jaunietis ir nonācis šo četru nedēļu laikā Kursā, ko viņš ir ieguvis, kā juties. Man ir svarīga ne tikai valoda, ko te Kursā dzird un mācās, bet arī ir svarīgi, ka mēs te visi kopā veidojam Kursas garu un priecājamies un brīnamies par to, ko spējam paveikt. Tas brīnums, ko jaunietis ir iemācījies, kā piemēram, no galvas tekstu uzvedumiem, deklamēt dzejoļus vai izteiksmīgi skandināt tautasdziesmas, zināt vārdus dziesmām un atcerēties sarežģītos deju soļus dejās. Svarīgi, ka Kursieši ir priecīgi katru dienu, ka ir draugi, mācās gatavot latvisku ēdienu, rod jauku gaisotni Kursā.

Ceļi mēdz būt dažādi. Katrs ceļš ved uz savu vietu un notikumu. Tie var būt ceļi, kas ved uz brīvību, uz smaržojošu ābeļu dārzu, absolventiem savs ceļš un citiem uz KURSU atkal nākamgad.

Liela pateicība direktorei Dr. Indrai Ekmanei par viņas ceļu, ko viņa veica, lai sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Latvijas Valodas aģentūra, Pasaules brīvo latviešu apvienību un Amerikas Latviešu apvienību sagādātu Kursiešiem zinošus un pieredzējušus skolotājus un audzinātājus un uzturēt Kursas vidi, ka arī lai veiksmīgi noritētu 44.mācību gads KURSĀ.

— Dace Melbārde, Latviešu valodas skolotāja 

Atmostas Baltija

Trīs māsas jūras malā stāv, 
Tās nespēks un nogurums māc. 
Tur bradāta zeme un dvēseles, 
Trīs tautu gods un prāts. 

Bet torņos jau likteņa zvani skan, 
Un jūra bangoties sāk. 
Trīs māsas no miega modušās, 
Par sevi pastāvēt nāk. 

Atmostas Baltija, atmostas Baltija, 
Lietuva, Latvija, Igaunija!