Mīļie Kursas absolventi, skolēni, saime!
Man ir bijis neizsakāmi liels prieks par iespēju pavadīt laiku ar ikvienu no jums. Divpadsmit vasaras (un viena e-vasara) esmu bijusi Kursā. Ja skaitām pa mēnešiem, sanāk vesels gads šajā mīļajā vietā, kur daba līdzinās Latvijas dabai un latviskais gars mūs iedvesmo un piepilda. Tagad man, kā mūsu absolventiem, ir laiks aizvērt Kursas lapu savā Latvijas sapņu grāmatā. Ir laiks atvērt baltu lapu jauniem dzīves piedzīvojumiem. Bet, kā ir aprakstīts Kursas Absolventu dziesmā, to darot, “saujā arī paslēpju lielas asaras”.
Skaidri atceros kā daudzi jaunieši pēdējos gados interesējās par Kursu — varbūt pēc gadiem Mežotnē, varbūt sekojot māsas, brāļa, vai vecāku pēdās, varbūt pēc garām pārrunām Rīgas kafejnīcā. Mūsu ceļi uz Kursu ir dažādi. Dažādas arī ir dāvanas, ko dodam. Muzikālie talanti, polkas soļi, latviešu vārdu krājumi, dzejas — arī humora izjūtas, smaidīgas sejas, spējas iepriecināt tos, ar kuriem kopā pavadām četras nedēļas mežā.
Man ir prieks, gandarījums un pateicība par sešiem gadiem, ko esmu pavadījusi direktores amatā. Prieks par jaunām un uzturētām saitēm ar Latviju. Gandarījums par mācību programmām un skolēnu veiksmēm. Par to, ka esam izdzīvojuši jaunus izaicinājumus — tā skaitā, divas vasaras pandēmijas laikā. Pateicība par kolēģiem, kuri velta vasaras Kursai un dāvina savus talantus. Vairāki kolēģi ir bijuši arī mani skolotāji — paldies, ka palīdzējāt kautrīgai meitenei izjust Kursas spēku un atgriezties gadu pēc gada, kā skolniecei, audzinātājai un paldies, ka esat uzticējuši man direktores amatu.
Un, protams, mani mīļie skolēni un absolventi! Kādreiz darbs ir smags, bet visas šaubas zūd, kad redzu jūs visus atkal kopā. Mana sirds un manas acis ir pilnas, redzot kā jūs esat izauguši, kā jūs viens otru mīlat, kā jūs viens otram palīdzat iejusties un iemantot šo kopīgo dāvanu — Kursu.
Atvadoties no 2021.g. Kursas un no direktores amata, es jums novēlu visu to skaistāko! Mēs katrs esam daļa no viens otra “Latvieša sapņu grāmatas” — jo vienmēr ir iespējams pāršķirt lapu uz Kursu, un mēs nekad nepazudīsim viens otram. Paldies par pavadīto laiku kopā!
Mīļi,
Dr. Indra Ekmane